vīkšties
vīkšties vīkšos, vīkšies, vīkšas, pag. vīkšos; refl.; apv.
1.Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.). Vīkšķīties (3).
PiemēriVīkšties uz kāzām.
- Vīkšties uz kāzām.
- Vīkšties uz bērēm.
- Vīkšties uz dzīrēm.
- ..Brīviņš un Brīviņiete nemaz nevēroja, ka viņi [viesi] jau pusstundu vīkšas uz iešanu..
- «Nē, no tiesas,» kučieris turpināja, «visa draudze kājo šodien uz Valmieru, tik tu vien nevīkšies.»
- ..sievām un meitām darba bija gana. Grīdas berza ar slotu, slaucīja pagalmu, apkopa lopus un vīkšās pirtij.
1.1.Darboties, rīkoties.
PiemēriKo tā Klinta tur vīkšas, trauku skapī vai ar visiem pleciem ielīdusi?
- Ko tā Klinta tur vīkšas, trauku skapī vai ar visiem pleciem ielīdusi?
- Varēja sadzirdēt zirgu pakavu dimdoņu. Tur vīkšas medniekiº, valdīja savus zirgus, gaidīdami visas kopas sanākšanu.
Avoti: 8. sējums