Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vīties
vīties vijos, vijies, vijas, pag. vijos; refl.
1.parasti savienojumā ar prievārdu «ap» Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) — par augiem, to daļām.
PiemēriTīteņaugi ir augi, kas augdami vijas ap balstiem.
1.1.pārn. Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
Piemēri..mati.. brīvos, tumšos gredzenos vijās ap galvu..
1.2.pārn. Būt saistītam (ar ko, kādu) — piemēram, par teiku, leģendu. Atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) — piemēram, par domām.
PiemēriAp upurozolu vijas daudzi nostāsti un ticējumi.
1.3.pārn. Parādīties, būt redzamam sejā (parasti par smaidu).
PiemēriMierīgiem, cietiem soļiem viņš nāca tuvāk, priecīgi smaidi vijās ap viņa lūpām.
1.4.pārn. Uzturēties (kāda) tuvumā, darboties (ap kādu), izradot sevišķu interesi, uzmanību.
PiemēriEmmas kundze vijas tikai ap viesi.
1.5.pārn. Riņķot (ap ko, kādu) — par dzīvniekiem, piemēram, putniem, lidojošiem kukaiņiem.
PiemēriPazib divas slokas virs bērzu galotnēm un, viena vīdamās ap otru, nogrimst meža ēnā.
2.parasti 3. pers. Veidot loku, apli, spirāli, pieaugot garumā, griežoties u. tml.
PiemēriĒveļskaidas vijas.
Stabili vārdu savienojumi
2.1.Augot kārtoties (cirtās, sprogās) — par matiem, apmatojumu.
PiemēriFrīdai mati vijās bezbēdīgās sprogās..
2.2.Virzīties ar lokiem, līkumiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
PiemēriJorens nopietni smēķē. Dūmu mākonītis paceļas gaisā, brīdi vijas, tad kļūst caurredzams un izzūd pavisam..
2.3.Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus (piemēram, par liesmu).
PiemēriIlgi viņš raudzījās krāsnī, kur ap oglēm atkal vijās zilas mēles.
2.4.Plandīties (mastā). Plandoties tikt vilktam (mastā) — piemēram, par karogu.
PiemēriMastā vijas valsts karogs.
2.5.Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
PiemēriTārps vijās augšup, tinās pats ap sevi un samudžinājās gandrīz vai apaļā kamolā.
3.parasti 3. pers. Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
Piemēri..Ziedupe līkumu līkumiem vijās alkšņiem apaugušajos krastos, līdz beidzot pagaisa Viršu sila biezoknī.
3.1.Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
PiemēriVēnu paplašinājumiem ir cilindriska vai maisveida forma, paplašinātās vēnas ir izlocītas un vijas zem ādas..
4.parasti 3. pers. Saistīties, savienoties, arī secīgi mainīties.
PiemēriTas bija smalki izdomāts un sagatavots priekšnesums... melodijas vijās ar asprātīgu, anekdotisku tekstu.
4.1.pārn. Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) — piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Risināties secīgi, arī raiti (par runu).
PiemēriRuna bija veikla un gludena.. O, kā vārdi vijās, ritēja un plūda!
4.2.pārn. Parasti savienojumā «vīties cauri»: izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
PiemēriDekoratīvi lietišķās mākslas darinājumos ritms vijas cauri visiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu saskaņošanas paņēmieniem.
4.3.pārn. Būt secīgam noteiktā veidā — par skaņu, melodiju.
Piemēri..Un cauri dienām un naktīm nerimstot vijas Zāģu griezīgā balss.
5.parasti 3. pers. Refl. → vīt. Tikt vītam.
PiemēriAukla vijas līdzena un gluda.
5.1.savienojumā ar «kopā» Savīties.
PiemēriTur [ārpus biezokņa] zars pie zara mīļi pieglaužas, Un augdamas tur saknes kopā vijas.
6.trans.; reti Vīt sev (ko).
PiemēriBrālīti, ormanīti, vijies garu pātadziņu!
Avoti: 8. sējums