zīdene
zīdene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; novec.
Zīda lakats. Zīdaine.
PiemēriOtrā pavasarī viņš [dēls] atkal pārradās uz pašiem vasaras svētkiem.. Tagad māte dabūja jaunas kurpes un abas ar Ieviņu pa sarkanzilai zīdenei.
- Otrā pavasarī viņš [dēls] atkal pārradās uz pašiem vasaras svētkiem.. Tagad māte dabūja jaunas kurpes un abas ar Ieviņu pa sarkanzilai zīdenei.
- Tēvs nopirka mātei lielu zīdeni.
- «Vēl pašās beigās, aizviņsvētdien, bija uzvilkusi rudo lindruku, apsējusi zīdeni un paņēmusi dziesmu grāmatu.» [Stāsta vīrs sievas bērēs.]
Avoti: 8. sējums