Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zīdene
zīdene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; novec.
Zīda lakats. Zīdaine.
PiemēriOtrā pavasarī viņš [dēls] atkal pārradās uz pašiem vasaras svētkiem.. Tagad māte dabūja jaunas kurpes un abas ar Ieviņu pa sarkanzilai zīdenei.
  • Otrā pavasarī viņš [dēls] atkal pārradās uz pašiem vasaras svētkiem.. Tagad māte dabūja jaunas kurpes un abas ar Ieviņu pa sarkanzilai zīdenei.
  • Tēvs nopirka mātei lielu zīdeni.
  • «Vēl pašās beigās, aizviņsvētdien, bija uzvilkusi rudo lindruku, apsējusi zīdeni un paņēmusi dziesmu grāmatu.» [Stāsta vīrs sievas bērēs.]
Avoti: 8. sējums