zaļoksnīgs
zaļoksnīgs -ais; s. -a, -ā
zaļoksnīgi apst.
1.Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem). Zaļoksnējs (1). Zaļoksns (1).
PiemēriPilsētai attālinoties, apkārtne tapa arvien pievilcīgāka - zeme smagāka un auglīgāka, birzis un dārzi, un sējumi zaļoksnīgāki.
- Pilsētai attālinoties, apkārtne tapa arvien pievilcīgāka - zeme smagāka un auglīgāka, birzis un dārzi, un sējumi zaļoksnīgāki.
- ..viņā bija pamodies tas spēks, kas zvēriem liek aurot mežos un viskroplākajam kokam izdzen zaļoksnīgas atvases.
2.Jauneklīgs, vingrs. Fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku). Zaļoksnējs (2). Zaļoksns (2).
Piemēri«Nu tad nāciet kāds uz pirkstiem!» Bušs nerimst. «Kurš neizturēs, tas būs zaldāts,» viņš skaidro un pagriežas pret tādu pašu zaļoksnīgu kaugurieti kā viņš pats.
- «Nu tad nāciet kāds uz pirkstiem!» Bušs nerimst. «Kurš neizturēs, tas būs zaldāts,» viņš skaidro un pagriežas pret tādu pašu zaļoksnīgu kaugurieti kā viņš pats.
Avoti: 8. sējums