zibsnīt
zibsnīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; intrans.
1.Zibeņot (par zibeni).
Piemēri..lietus mākoņos zibsnī zigzaga zibens šautras..
2.Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
PiemēriZibspuldze zibsnīja kā zibens.
2.1.trans. Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
PiemēriVakaros bāka pie Lielupes zibsnīja īsu, baltu liesmu ik pēc noteikta laika..
2.2.Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu. Būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
PiemēriSkalus plēšot, balti zibsnī duncis.
2.3.pārn. Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli — par acīm, skatienu.
PiemēriAtnācējas lielās, brūnās acis.. samiedzās šauras, šauras un nikni zibsnīja.
2.4.pārn. Spilgti izpausties (acīs, skatienā) — par jūtām, emocionālu stāvokli.
PiemēriNaids tagad zibsnīja viņa zilajās acīs.
2.5.trans.; pārn. Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
PiemēriPēteris gāja.., acis aiz briļļu stikliem nikni zibsnīdams.
3.Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
PiemēriIedūcās ratiņš, uzņem gaitu tītavas, zibsnīt zibsnī adāmadatas..
Avoti: 8. sējums