zibšņot
zibšņot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Zibeņot (par zibeni).
Piemēri..rietu pusē mākuļo, kaut kur jau zibšņo. Kļūst skaidrs - drīz būs klāt lietus!
- ..rietu pusē mākuļo, kaut kur jau zibšņo. Kļūst skaidrs - drīz būs klāt lietus!
- Tas bija viens no tiem agrās vasaras pērkona negaisiem, kas spēji uznirst no pamales.. un ducinot, zibšņojot, dārdot aizveļas tālumā.
- Pār Lapsēniem taisni virsū nāca gluži melns, zibšņodams un dārdēdams.
- pārn. Arī tā ir mīlestība, Kura aiziet lepnā spītā Galvu ietriekt padebešos, Zibšņodama, zvērodama..
2.Zibsnīt2.
PiemēriStarp kombinātu un zvejas ostu paceļas.. bāka, kuras kupolā zibšņo jūras braucēju ceļa rādītāja uguntiņa.
- Starp kombinātu un zvejas ostu paceļas.. bāka, kuras kupolā zibšņo jūras braucēju ceļa rādītāja uguntiņa.
- Zāles stūrī pa labi zibšņo gaismas ekrāns, pa kreisi - mainās krāsaini diapozitīvi.
- Zīles kunga briļļu stikli zibšņoja, kavēdamies te pie meitas, te pie mātes.
- pārn. ..Zibšņoja nikni ačeles brūnās..
- pārn. Bet plandošos kāvos zibšņo manas dusmas un prieks.
Avoti: 8. sējums