Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ziņa
ziņa -as, s.
1.Tas (piemēram, fakts), kas tiek darīts zināms.
PiemēriJauna ziņa.
  • Jauna ziņa.
  • Laba ziņa.
  • Negaidīta ziņa.
  • Bēdu ziņa.
  • Sūtīt ziņu.
  • Atnākt ar svarīgu ziņu.
  • Paust tālāk dzirdēto ziņu.
  • Vēstule atnesa ziņu, kas jau sen bija gaidāma, proti, to, ka Andra tēvs nomiris un ka man nākošu svētdien jābrauc uz bērēm.
  • Cuļskā pienāca priecīga ziņa: tēvs atbrīvots! Viņš.. varēja saņemt pasi un kaut tūdaļ atgriezties Liepājā.
  • «Jūs varētu uzzināt, vai viņa tur dzīvo. Varbūt ir mirusi. Es nekā par viņu nezinu. Un tad jūs varētu man palaist ziņu.»
  • Un, kad būs dzīvoklis, Arvis dos ziņu - brauc! Tad viņa brauks.
  • Rakstnieks,.. kurš pie kvēpekļa gaismas lasījis nāves ziņas par kritušajiem draugiem,.. var gan izteikt diskutējamus vērtējumus vai domas, bet kardināli kļūdīties nevar.
Stabili vārdu savienojumi(Nav) ne ziņas, ne miņas. Dot ziņu. Nāves ziņa.
2.parasti dsk. Tas (piemēram, dati, fakti, skaitļi, zināšanu kopums), kas ir zināms, uzzināts (par ko). Arī informācija1.
PiemēriOficiālas ziņas.
  • Oficiālas ziņas.
  • Drošas ziņas.
  • Pretrunīgas ziņas.
  • Statistiskās ziņas.
  • Laika ziņas.
  • Rakstītas ziņas.
  • Pārbaudītas ziņas.
  • Ievākt ziņas.
  • Pēc nepilnīgām ziņām.
  • ..mājas iedzīvotāju vidū klīda dažādas jaunas ziņas, par kuru pareizību neviens nevarēja galvot.
  • Varbūt Valija skolas pārzinim arī kādas ziņas pienesa par to, ko mēs par skolas pārzini sarunājām?
  • «Vai jūs man nevarētu par to [gruntsgabalu] sniegt tuvākas ziņas?» - «Tuvākas ziņas?» brīnījās Omartijs. «Kādas tuvākas ziņas var sniegt par gruntsgabalu, izņemot izmērus un cenu, ko jūs jau zināt?»
  • «Lūdzu, vai jūs nevarētu pateikt, kur dzīvo Juris Mazjānis?» Valdis griezās pie ziņu biroja darbinieces.
Stabili vārdu savienojumiZiņu birojs.
  • Ziņu birojs — Birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u.tml.
2.1.Neliela apjoma materiāls, piemēram, raksts (masu informācijas līdzekļos), arī attiecīga pārraide (radio, televīzijā).
PiemēriVakara ziņas.
  • Vakara ziņas.
  • Ārzemju ziņas.
  • Lasīt ziņas.
  • Ka Baltijā līst un vētras brāžas pār piekrasti, uzzinām no radio ziņām.
  • Vai tiešām Jurka bija tik neaptēsts un nezināja, ka desmitos būs sporta ziņas?
3.parasti savienojumos «ar (kāda) ziņu», «bez (kāda) ziņas» Tas, kas ir zināms (parasti par kāda rīcību), arī atļauja (kādam, parasti ko darīt).
PiemēriUn tagad tādam nieka darbam ar paša lielkunga ziņu un piekrišanu grib pieņemt veselu pieaugušu vai pat - pusotra cilvēka!
  • Un tagad tādam nieka darbam ar paša lielkunga ziņu un piekrišanu grib pieņemt veselu pieaugušu vai pat - pusotra cilvēka!
  • Par čiepšanu pie mums sauca paņemšanu bez mātes atļaujas, bez viņas ziņas. Tā būtu tā kā maza zādzība..
  • Viņa savos skolas gados kopā ar visu klasi bez skolotāju ziņas bija aizbraukusi uz Siguldu. ..Veselu dienu bez vēsts...
4.lok.: ziņā, apst. nozīmē Aprūpē, gādībā, arī pārziņā, arī stāvoklī, kad (kas) ir atkarīgs (no kāda, no kā).
Piemēri(Pa)ņemt (kādu, ko) savā ziņā.
  • (Pa)ņemt (kādu, ko) savā ziņā.
  • Atstāj to manā ziņā!
  • Tur jūties tu māmiņas mīļā ziņā Kā diedziņš, ievērts adatiņā.
  • Šajā brīdī viņš bija sevi nodevis otra cilvēka ziņā, tā rūpēm un gādībai.
  • Mēs bijām nodoti skolotāju ziņā, viņiem, kas mācījušies gudrās skolās, labāk zināms, kā ar savu draudzi galā tikt.
  • ..Bet tautskolotāju ziņā Bij latviešu literatūra.
  • ..mājas pārdevis un sievu pametis likteņa ziņā, viņš dodas uz Ameriku un pazūd tur bez pēdām.
  • ..ceļš, kas veda no Silāres centra uz Ezerpili,.. pamests pilnīgi likteņa ziņā. Granti tam uzveda ļoti nepietiekamos daudzumos.., grāvji pieauga, un caurtekas aizsērēja.
Stabili vārdu savienojumi
5.lok.: ziņā, apst. nozīmē Pēc (kādām) īpašībām, pazīmēm, to kopuma, arī no (kāda) viedokļa u. tml.
PiemēriKaut kādā ziņā.
  • Kaut kādā ziņā.
  • Dažā ziņā.
  • Savā ziņā.
  • Vienā ziņā.
  • Skarbo [Jaunzēlandes] ainavu papildina meži, kas rāpjas pa klintīm uz augšu, un fjordi, kuriem skaistuma ziņā neesot līdzīgu pasaulē.
  • «Es jau tev teicu, ka Šekspīra komēdijās neredzu nekāda daiļuma.» - «Tu mākslas ziņā esi akla.»
  • Alumīnijs izplatības ziņā zemes garozā ir pirmajā vietā starp metāliem.
  • Mežā pastaigāt arī katrā ziņā vajadzēja. Marija taču īstu mežu nebij redzējusi..
  • Pats tūlīt apsēžas un pabeidz stāstāmo: «... un atkal būs jauna kārtība. Ja ne labāka, tad savādāka katrā ziņā.»
  • «Kas te dauzās?» viņš jautāja. - «Ceļagājējs, grāmatu kolportieris,» laipni atbildēju. «Vai jūs nevarētu šajā naktī man dot pajumti?» - «Nekādā ziņā,» viņš atteica.
Stabili vārdu savienojumiKatrā ziņā. Nekādā ziņā.
6.Saprātīgums, izpratne, arī gudrība.
Piemēri«Tu nepalaidies uz labu laimi, tu dari visu ar ziņu. Tas rāda saimnieces garu.»
  • «Tu nepalaidies uz labu laimi, tu dari visu ar ziņu. Tas rāda saimnieces garu.»
  • Tad atzied nakts. Viss daiļāks kļūs ik rītu. Ar ziņu acis neveru es vaļā, Lai saldās gaidas ilgāk izbaudītu.
  • Vai jaunavai nav vairāk ziņas, kā «tikai rozes matos spraust»?
  • Viņš bija kā no viena gabala tēsts,.. un tāpēc viņš izturēja. Viengabalainais latvju cilvēks izturēja, uzvarēja, atstāja mums savu dzīves ziņu - skaidru, vienkāršu, viedu.
  • Viņa koptā āriene labi saskanēja ar viņa uzskatiem un dzīves ziņu.
Stabili vārdu savienojumiAr gudru ziņu. Dot kājām ziņu (arī vaļu).
  • Ar gudru ziņu idioma — Prātīgi apsverot, apdomājot.
  • Dot kājām ziņu (arī vaļu) sar. — 1. Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).2. Ātri iet, skriet.
  • Dzīves ziņa — Skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām, arī dzīves veids, arī tradīciju, ieražu kopums (parasti tautai).
Avoti: 8. sējums