ziņa
ziņa -as, s.
1.Tas (piemēram, fakts), kas tiek darīts zināms.
PiemēriJauna ziņa.
Stabili vārdu savienojumi(Nav) ne ziņas, ne miņas. Dot ziņu. Nāves ziņa.
2.parasti dsk. Tas (piemēram, dati, fakti, skaitļi, zināšanu kopums), kas ir zināms, uzzināts (par ko). Arī informācija1.
PiemēriOficiālas ziņas.
Stabili vārdu savienojumiZiņu birojs.
2.1.Neliela apjoma materiāls, piemēram, raksts (masu informācijas līdzekļos), arī attiecīga pārraide (radio, televīzijā).
PiemēriVakara ziņas.
3.parasti savienojumos «ar (kāda) ziņu», «bez (kāda) ziņas» Tas, kas ir zināms (parasti par kāda rīcību), arī atļauja (kādam, parasti ko darīt).
PiemēriUn tagad tādam nieka darbam ar paša lielkunga ziņu un piekrišanu grib pieņemt veselu pieaugušu vai pat - pusotra cilvēka!
4.lok.: ziņā, apst. nozīmē Aprūpē, gādībā, arī pārziņā, arī stāvoklī, kad (kas) ir atkarīgs (no kāda, no kā).
Piemēri(Pa)ņemt (kādu, ko) savā ziņā.
Stabili vārdu savienojumi
5.lok.: ziņā, apst. nozīmē Pēc (kādām) īpašībām, pazīmēm, to kopuma, arī no (kāda) viedokļa u. tml.
PiemēriKaut kādā ziņā.
Stabili vārdu savienojumiKatrā ziņā. Nekādā ziņā.
6.Saprātīgums, izpratne, arī gudrība.
Piemēri«Tu nepalaidies uz labu laimi, tu dari visu ar ziņu. Tas rāda saimnieces garu.»
Stabili vārdu savienojumiAr gudru ziņu. Dot kājām ziņu (arī vaļu).
Avoti: 8. sējums