Paplašinātā meklēšana
Meklējam ziņa.
Atrasts vārdos (33):
- ziņa:1
- dziņa:1
- ūziņa:1
- apziņa:1
- atziņa:1
- izziņa:1
- neziņa:1
- paziņa:1
- saziņa:1
- uzziņa:1
- pārziņa:1
- rīdziņa:1
- sedziņa:1
- urdziņa:1
- vadziņa:1
- neapziņa:1
- piedziņa:1
- ārturziņa:1
- mērkaziņa:1
- pašapziņa:1
- pašizziņa:1
- pusapziņa:1
- standziņa:1
- zemapziņa:1
- virsmiziņa:1
- dzimumdziņa:1
- pamatatziņa:1
- sirdsapziņa:1
- papildizziņa:1
- pasaulsizziņa:1
- pedāļpiedziņa:1
- sālsstandziņa:1
- servopiedziņa:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (350):
- Nolaist aci Adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam). Samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām.
- Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt but apziņa.
- aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums. Apziņa, ka ir aizvainots. Aizvainojums.
- Krēslas stāvoklis Akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- Krēslas stāvoklis Akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- summēt Apkopot (piemēram, ziņas, iespaidus).
- Celt neslavu Apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju.
- safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums. Dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
- pašapziņa Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību.
- gars Apziņa, domāšana.
- prāts Apziņa. Arī izpratne, domas.
- apzināts Apziņai pakļauts, apziņas, saprāta nosacīts, vadīts.
- fenomens Apziņas parādība. Apziņas subjektīvais saturs.
- nozīme Apziņas saturs, īstenības atspoguļojums, kas valodā ir saistīts ar kādu noteiktu skaņu kompleksu, arī saikne starp īstenības atspoguļojumu un noteiktu valodas skaņu kompleksu.
- somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā.
- ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ostīt (2).
- ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ošņāt (2).
- izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
- izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izostīt (2).
- izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1).
- izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1). Izostīt (2).
- saostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saost (2). Izostīt (2).
- saost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saostīt (2). Izost (1).
- pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements. Arī kājsvira.
- pamina Ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements. Arī kājsvira.
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
- sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.).
- ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei).
- objekts Ārpus cilvēka un neatkarīgi no cilvēka apziņas eksistējošā ārējā pasaule, materiālā realitāte.
- atvest Atgādāt (ziņas, vēstis).
- atnest Atgādāt šurp (ziņas, vēstis).
- atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (pēc reibuma, skurbuma).
- atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena). Atgūt samaņu.
- attapties Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena). Atgūt samaņu.
- ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
- nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicinājums.
- nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicināšana.
- atbildība Attieksme, kurai raksturīgas rūpes un pienākuma apziņa.
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus. Dzimumgatavība.
- perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
- pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
- tēze Atziņa, kas ir jāpierāda.
- Dzīvā doma Atziņa, uzskats, kas radies ciešā saistībā ar dzīvi.
- gudrība Atziņa, zināšanas, arī to kopums.
- atzīšana Atziņa.
- bāze Atziņas, fakti, kas ir pamatā kādam pasākumam, darbībai.
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- epiderma Augstāk attīstīto augu segaudi. Virsmiziņa.
- stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
- koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
- Ziņu birojs Birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u.tml.
- Kritiskais reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
- reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
- freidisms Buržuāziskās psiholoģijas psihoanalīzes teorija un metode, kas pārspīlē neapzinātu tieksmju, zemapziņas nozīmi cilvēka darbībā.
- novest Būt par cēloni tam, ka (kādam) izveidojas (atziņa, uzskats u. tml.).
- atskaidrot Būt par cēloni, ka noskaidrojas (apziņa, domāšana).
- Dot liecību Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
- Dot (arī sniegt) liecību Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
- mācīt Būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa).
- Gnozeoloģiskās saknes Cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās.
- Gnozeoloģiskās saknes Cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās.
- okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus.
- perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
- refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Arī pārdomas, apcere.
- Pienākuma cilvēks Cilvēks, kam ir raksturīga augsti attīstīta pienākuma apziņa.
- vulgarizators Cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē.
- ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus).
- ošņa Cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
- nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
- mēlnesis Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
- nihilists Cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu.
- nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- dialektiķis Cilvēks, kura pasaules izziņas metode ir dialektiska. Dialektikas (2) piekritējs.
- Gribas darbība Darbība, kas pakļauta apziņas kontrolei.
- uzrādīt Darīt zināmus (datus, ziņas u. tml.).
- kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Atkārtoti paust (baumas, ziņas).
- pietērgāt Daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē).
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- kalendārs Dienu uzskaitījums pa nedēļām un mēnešiem vienam gadam. Attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem).
- kolo Dienvidslāvu dārziņa tipa rotaļdeja.
- uzziņa Dokumenti, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu. Izziņa.
- izziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu.
- papīrs Dokuments, rakstveida izziņa, paziņojums, lietišķs raksts.
- aizdomāties Domājot nokļūt (piemēram, līdz kādai atziņai).
- pārdomas Domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
- doma Domāšanas rezultāts (atziņa, spriedums, ideja, pieņēmums).
- apskaidrība Domu, apziņas skaidrība.
- Liela dūša Drosme, arī pašapziņa, nesavaldība.
- libido Dzimumdziņa.
- dzimumdziņa Dziņa turpināt sugu. Dzimuminstinkts.
- paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
- Izziņas, teorija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu. Gnozeoloģija.
- Izziņas teorija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu. Gnozeoloģija.
- gnozeoloģija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu. Izziņas teorija.
- Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas.
- Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas. Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20. un 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
- pamatatziņa Galvenā, nozīmīgākā atziņa.
- titullapa Grāmatas, brošūras, žurnāla, parasti pirmā vai trešā, lappuse, kurā ir ziņas par šo grāmatu, brošūru, žurnālu.
- kriticisms I. Kanta filozofija (tās izveidotajā terminoloģijā), kuras galvenais mērķis ir izziņas spējas kritika.
- Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
- Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
- relatīvisms Ideālistiska mācība par cilvēka izziņas relatīvo, nosacīto un subjektīvo raksturu.
- introspekcija Ideālistiskajā filozofijā - savas apziņas stāvokļu tieša novērošana.
- dvēsele Ideālistiskajā filozofijā un psiholoģijā - kāds no apziņas elementiem.
- iracionālisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas ierobežo vai noliedz racionālas izziņas iespējas un aizstāj to, piemēram, ar intuīciju, instinktu, ticību.
- intuitīvisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas par vienīgo izziņas līdzekli uzskata intuīciju.
- apriorisms Ideālistisks uzskats, saskaņā ar kuru telpa, laiks, cēlonība ir formas, kas piemīt cilvēka apziņai neatkarīgi no viņa pieredzes.
- doma Ideja, atziņa (piemēram, mākslas darbā).
- šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai.
- vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai (piemēram, vibromašīnas piedziņai). Vadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā).
- ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu. Iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
- reference Ieteikums, izziņa par kādas firmas, iestādes, personas maksātspēju (kapitālistiskajās valstīs).
- zondēt Ievākt ziņas (par ko).
- izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
- izkladzināties Ilgāku laiku, daudz izplatīt (baumas, ziņas).
- izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (sniedzot nepareizas ziņas).
- Stāstījuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
- analīze Īstenības izziņas paņēmiens - (parādības, objekta) sadalīšana sastāvdaļās loģiskās abstrakcijas ceļā.
- sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu). Sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
- ievākt Izjautājot iegūt (ziņas, datus).
- balstīties Izmantot (piemēram, atziņas, teorijas, faktus) par pamatu, pierādījumu. Pamatoties.
- krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas vainīgas nozieguma izdarīšanā.
- izkladzināt Izplatīt (baumas, ziņas).
- Celt (kādam) neslavu Izplatīt (par kādu) kompromitējošas ziņas.
- izlaist Izplatīt (parasti nepatiesas ziņas).
- Gulēt uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- Gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- atzīt Izteikt kādu atzinumu. Nonākt līdz kādai atziņai.
- spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- stomīties Izturēties nedroši, bikli, parasti aiz neziņas, šaubām.
- aptaujāties Izvaicājot (parasti vairākus), iegūt kādas ziņas.
- izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piemēram, atziņas, domas).
- papildizziņa Izziņa, kurā ir papildinformācija, jaunas ziņas par kādu personu vai faktu.
- domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
- domāt Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam) un censties rast atbildi (uz to), mēģināt izlemt (to).
- iedomāt Izziņas darbībā radīt atziņu, secinājumu, konstatējumu, ideju u. tml. Iedomāties (4).
- domāt Izziņas darbībā rast (piemēram, atziņu).
- iedomāties Izziņas darbībā rasties atziņai, secinājumam, konstatējumam, idejai u. tml. Iedomāt.
- tipoloģija Izziņas metode, saskaņā ar kuru objektus grupē, izmantojot vispārinātus, idealizētus modējus (tipus).
- iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt. Dabūt zināt, saņemt (piemēram, ziņas).
- domāšana Izziņas process - pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
- zināšana Izziņas rezultāts, arī sistematizēts ziņu kopums (piemēram, kādā nozarē).
- Atziņas teorija Izziņas teorija.
- Atziņas teorija Izziņas teorija.
- sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas.
- racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
- neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi, cenšoties pakļaut zinātnes atziņas reliģijas dogmām.
- panāksnieks Kāzu viesis - līgavas radinieks vai paziņa.
- reibt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu iedarbībā).
- skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt (1).
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Sniegt (arī dot) liecību Liecināt (piemēram, tiesā). Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- atsūtīt Likt, lai nodod (piemēram, ziņas, vēstis, sveicienus).
- kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt). Alkas. Dziņa.
- Ābeces gudrība Ļoti vienkārša, elementāra atziņa (ko kāds pauž).
- ārpasaule Materiālo priekšmetu un parādību kopums, kas pastāv ārpus cilvēka apziņas un neatkarīgi no tās.
- pazondēt Mazliet ievākt kādas ziņas (par ko).
- Slimības vēsture Medicīnisks dokuments, kurā ir sīkas ziņas par slimības attīstību, tās izmeklēšanas un ārstēšanas gaitu.
- Slimības vēsture Medicīnisks dokuments, kurā ir sīkas ziņas par slimības attīstību, tās izmeklēšanas un ārstēšanas gaitu.
- uzošņāt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- uzost Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- uzostīt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus). Ar attiecīgām darbībām veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
- Sila kaza Mērkaziņa.
- Sila kaza Mērkaziņa.
- pērkonkaza Mērkaziņa.
- Valsts noslēpums Militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
- Ārstnieciskā narkoze Narkoze, kuras uzdevums ir izslēgt sāpju sajūtu no slimnieka apziņas.
- esamība Neatkarīgi no apziņas pastāvošā, objektīvā pasaule, matērija.
- informācija Neliela apjoma publicistisks raksts ar aktuālu izziņas materiālu. Attiecīgais publicistikas žanrs.
- baumas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas (kas ātri izplatās) Tenkas.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē. Saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
- pasaka Nepatiesas, melīgas, arī nepamatotas ziņas. Nieki, muļķības, arī baumas.
- nesapratne Neziņa, kā izturēties, rīkoties, runāt (kādā situācijā).
- anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības attīstību un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
- saziņot Nododot, izplatot attiecīgus paziņojumus, ziņas u. tml., saaicināt, sapulcināt.
- iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
- aiznest Nogādāt (ziņas), izplatīt (valodas).
- noslēpt Noklusēt, nepateikt, neatklāt (ziņas, faktus).
- apreibt Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē). Noreibt.
- apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē). Apreibt.
- Dabūt mācību Nonākt pie kādas, parasti pamācošas, atziņas paša pieredzē.
- pārbaudīt Noskaidrot (informācijas, parasti ziņas, sūdzības) atbilstību īstenībai.
- izdibināt Noskaidrot, uzzināt (ko), izjautājot, savācot ziņas, novērojot u. tml. Arī izzināt.
- paziņojums Oficiāla, parasti rakstiska, ziņa. Mutvārdu ziņa.
- iemidzināt Padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls.
- krāt Pakāpeniski iegūt (piemēram, zināšanas, atziņas), pakāpeniski vairot (piemēram, slavu).
- Dot mācību Pamācīt (parasti netieši), panākt (netieši), ka nonāk pie kādas atziņas.
- Dot mācību Pamācīt (parasti netieši), panākt (netieši), ka nonāk pie kādas atziņas.
- Didaktiskā literatūra Pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
- Didaktiskā literatūra Pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
- kategorija Pamatjēdziens, kas atspoguļo īstenības parādību un izziņas pašas vispārīgākās un būtiskākās īpašības, puses un attiecības.
- noskaidrot Panākt, būt par cēloni, ka (apziņa, prāts) kļūst skaidrs. Apskaidrot (1).
- vulgarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, ziņas, valodas) neizplatās tālāk, neturpinās.
- iemidzināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienaldzīgs (pret ko). Panākt, būt par cēloni, ka notrulinās apziņa.
- noklusināt Panākt, ka (kāds) neizplata tālāk, neizpauž (piemēram, ziņas, valodas).
- apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
- pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība.
- pasaulsizziņa Pasaules izziņa.
- uzdot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru). Sniegt (ziņas, datus).
- Relatīvā patiesība Patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
- Relatīvā patiesība Patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
- pētījums Paveikta darbība, rezultāts --> pētīt (1). Darbs (piemēram, monogrāfija, raksts, referāts), kurā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml.
- pazemotība Pazemota cilvēka izjūtu kopums. Apziņa, ka ir pazemots, stāvoklis, kad ir pazemots.
- tudraugs Paziņa, draugs, ko uzrunā ar «tu».
- atsaukt Paziņot, ka (ziņa, vēstījums, paziņojums u. tml.) ir nepareizs, nepatiess.
- izziņa Pēc pieprasījuma izdoti (parasti speciālas iestādes) dati (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu). Uzziņa.
- transs Pēkšņs īslaicīgs apziņas krēslas stāvoklis bez murgiem, halucinācijām.
- modelēšana Pētīšanas, izziņas metode, kas balstās uz modeļu (4) izmantošanu.
- pedāļpiedziņa Piedziņa ar pedāli.
- servopiedziņa Piedziņa, kas tiek regulēta automātiski vai ar atvieglotu manuālo vadību.
- fakts Pieredzē iegūta atziņa, pēc kuras izdara secinājumus.
- agonija Pirmsnāves stāvoklis, kam raksturīgs apziņas zudums.
- izbazūnēt Plaši izpaust, izstāstīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
- bazūnēt Plaši izplatīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
- periods Plašs salikts teikums ar divām daļām (diviem locekļiem), no kurām pirmajā (kāpinājumā, kāpinājumdaļā) parasti ir dots parādību uzskaitījums, bet otrajā (nolaidumā) koncentrēti ir izteikts vispārinājums, atziņa.
- starppote Potzars, potpumpurs, ko ievieto potcelma un pumpura vairodziņa starpā.
- smadzenes Prāts, arī apziņa.
- galva Prāts, saprāts, apziņa. Saprašana, domāšana.
- Priecas vēsts Prieka, arī laimes ziņa.
- Priecas vēsts Prieka, arī laimes ziņa.
- zemapziņa Psihiska darbība, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos. Suģestija.
- suģestija Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā mainās cilvēka uztvere, apziņa, garastāvoklis, uzvedība.
- iedvesmot Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām. Suģestēt.
- suģestēt Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai (par cilvēkiem).
- pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- uztvere Psihisks izziņas process, kas nodrošina īstenības priekšmetu un parādību atveidojumu apziņā, to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
- trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa.
- transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
- apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām u. tml.).
- apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar sitienu, triecienu).
- apdullināt Radīt apziņas traucējumus (par stipru troksni).
- saraksts Rakstisks (kā) uzskaitījums. Rakstiskas (piemēram, tabulas, grafika veidā izkārtotas) ziņas (par kā norisi). Attiecīgais dokuments.
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
- apdullt Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena).
- matērija Realitāte, kas pastāv ārpus apziņas un neatkarīgi no tās.
- modernisms Reliģijas un filozofijas virziens, kas cenšas apvienot mūsdienu zinātnes (it īpaši dabaszinātņu) atziņas ar reliģijas dogmām.
- atklājums Rezultāts --> atklāt (2). Atziņa, kas iegūta, vai fakts, kas konstatēts pētījumu, meklējumu rezultātā.
- Bērnu rotaļa Rotaļa (ar priekšmetiem, pēc noteiktiem sižetiem, noteiktās lomās u. tml.), kas ir viens no galvenajiem bērna darbības veidiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
- stomīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām.
- stostīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām. Stomīties.
- Garīgā kultūra Sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija).
- morāle Sabiedriskās apziņas forma - vēsturiski mainīga normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem.
- māksla Sabiedriskās apziņas forma, kas tēlaini atspoguļo objektīvo realitāti.
- reliģija Sabiedriskās apziņas forma, kura fantastiskā veidā atspoguļo neizprastus dabas un sabiedrības spēkus un kuras raksturīgākā pazīme ir cilvēku ticība atkarībai no pārdabiskiem spēkiem.
- nodot Sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- paraugsaimniecība Saimniecība, kur pārbauda, ievieš zinātnes atziņas, pirmrindas pieredzi un ar tām iepazīstina citus lauksaimniecības darbiniekus. Arī priekšzīmīga saimniecība.
- gnozeoloģisks Saistīts ar izziņas procesu, tam raksturīgs.
- Sanāk (arī satek (visi) gali (kopā) Saka, ja fakti, ziņas tie! sakopoti (kur, kādā vietā).
- Sanāk (arī satek) (visi) gali kopā Saka, ja fakti, ziņas tiek sakopoti (kur, kādā vietā).
- Sanāk (arī satek) (visi) gali kopā Saka, ja fakti, ziņas tiek sakopoti (kur, kādā vietā).
- Satek (arī sanāk) (visi) gali (kopā) Saka, ja fakti, ziņas tiek sakopoti (kur, kādā vietā).
- Tagad (arī pēc tam) visi ir gudri Saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- Tagad (arī pēc tam) visi ir gudri Saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- Pa drošiem (arī dažādiem, slepeniem) kanāliem Saka, ja uzzina ko slēptu, nelegālu (piemēram, ziņas, informāciju).
- Pa slepeniem (arī drošiem, dažādiem) kanāliem Saka, ja uzzina ko slēptu, nelegālu (piemēram, ziņas, informāciju).
- Jo vairāk tāpēc (arī tādēļ) Saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
- safabricēt Savākt, arī izdomāt (piemēram, nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā.
- pašapzināšanās Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apzināšanās, sevis kā indivīda un individualitātes apzināšanās. Pašapziņa (2).
- pašapziņa Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apziņa, sevis kā indivīda un individualitātes apziņa.
- nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
- cieņa Savas vērtības, tiesību apziņa. Šīs apziņas izpausme.
- bēdas Savienojumos «bēdu ļaudis», «bēdu dienas», «bēdu ziņas», «bēdu laiki» u. tml.: tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu.
- pašizziņa Sevis, savas būtības, personības, rakstura, psihisko stāvokļu izziņa.
- konceptuālisms Sholastiskās filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni ir īpaša apziņas forma - pirmspieredzes koncepti.
- uzokšķerēt Sīkt, rūpīgi meklējot, atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- Sirds balss Sirdsapziņa.
- sirdsbalss Sirdsapziņa.
- sirdēsti Sirdsapziņas pārmetumi.
- atjēga Skaidra apziņa, saprašana.
- dezinformēt Sniegt (kādam) nepareizas ziņas, lai apzināti maldinātu ar nepareizu informāciju.
- norādīt Sniegt nepieciešamās ziņas. Darīt zināmu.
- iepazīstināt Sniegt ziņas. Darīt zināmu.
- intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes. Spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
- natūrfilozofija Spekulatīva dabas skaidrošana, neņemot vērā konkrētus dabaszinātņu sasniegumus vai attiecinot kādas vienas zinātnes nozares atziņas uz visu dabas izzināšanu.
- apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
- izplatība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ziņa, vēsts, uzskats) ir zināms, pazīstams. Process --> izplatīties (2).
- neapziņa Stāvoklis, kad apziņa nefunkcionē vai funkcionē vāji.
- pusapziņa Stāvoklis, kad ir daļēji zudusi apziņa.
- neapziņa Stāvoklis, kad nav izveidojusies šķiras apziņa, stingri sabiedriski politiskie uzskati.
- nezināšana Stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko). Neziņa (1).
- Naivais reālisms Stihisks, ar ikdienas pieredzi un praksi pamatots uzskats, ka lietas, pasaule eksistē neatkarīgi no mums, no mūsu sajūtām un apziņas.
- kriticisms Subjektīvā ideālisma mācība, kas ierobežo cilvēka izziņas spējas.
- empiriokriticisms Subjektīvā ideālisma novirziens (19. gadsimta beigās), kas noliedz materiālās pasaules objektīvo eksistenci un uzskata lietas par apziņas parādībām, par sajūtu kompleksiem. Pozitīvisma paveids - mahisms.
- konvencionālisms Subjektīvi ideālistiskās izziņas teorijas princips, pēc kura zinātnes jēdzieni un teorijas neatspoguļo objektīvo īstenību, bet ir tikai zinātnieku vienošanās rezultāts.
- fenomenālisms Subjektīvi ideālistisks virziens filozofijā, kurš par vienīgo realitāti uzlūko apziņas parādības (fenomenus).
- dzimuminstinkts Sugas turpināšanas instinkts. Dzimumdziņa.
- attāls Tāds (paziņa), ar kuru nav ciešas, tuvas saskares, tuvu attiecību.
- kundzisks Tāds, kam ir raksturīga (parasti nepamato tā) pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem.
- mazs Tāds, kam trūkst pašapziņas. Pazemīgs.
- transcendentāls Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās, empīriskās pasaules robežām.
- objektīvs Tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas un atrodas ārpus tās.
- mēlnesīgs Tāds, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
- neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, tāds, kas ir intuīcijas vai ar apziņu nesaistītu instinktu nosacīts, vadīts.
- patvaļīgs Tāds, kas nav pakļauts gribai, apziņai.
- tīšs Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību). Tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas. Patvaļīgs (1).
- patvaļīgs Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību). Tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas. Tīšs.
- stomīgs Tāds, kas stomās. Tāds, kurā izpaužas nedrošība, vilcināšanās, biklums, ko parasti izraisa neziņa, šaubas.
- stostīgs Tāds, kas stostās (2). Tāds, kurā izpaužas nedrošība, vilcināšanās, biklums, ko parasti izraisa neziņa, šaubas. Stomīgs.
- vienvirziena Tāds, kas vērsts tikai uz ko vienu, arī tāds, kam trūkst plašuma (piemēram, par domāšanu, jūtām, izziņas procesu).
- pusautomātisks Tāds, ko veic vai kas noris daļēji bez apziņas aktīvas līdzdalības.
- mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas, gribas, tīšās uzmanības aktīvas līdzdalības, automātiski (par cilvēka rīcību, kustībām).
- refleksīvs Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas, gribas, tīšās uzmanības aktīvas līdzdalības, automātiski (par izturēšanos, rīcību, kustībām).
- pusmehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek daļēji bez apziņas, gribas līdzdalības.
- dompilns Tāds, kurā izpaužas dziļas pārdomas, atziņas.
- Pieturas punkts Tas (piemēram, fakts, izteikums, atziņa), ko var izmantot par pamatu secinājumam, domas risināšanai, arī noteiktai rīcībai.
- pieturpunkts Tas (piemērram fakts, izteikums, atziņa), ko var izmantot par pamatu secinājumam, domas risināšanai, arī noteiktai rīcībai. Pietutas punkts.
- ziņojums Tas, kas tiek ziņots (1). Teksts, kurā (kas) tiek ziņots. Arī oficiāla (mutvārdu vai rakstveida) ziņa.
- pase Teksts (grāmatā, brošūrā u. tml.), kas satur informāciju, piemēram, par (tās) veidotājiem, formātu, cenu, metienu. Iespiedziņas.
- Kriminālprocesuālās tiesības Tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
- adata Tievs (metāla) irbulis (šūšanai), kam vienā galā ir asa smaile, bet otrā - spraudziņa pavediena ievēršanai.
- apreibt Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
- noreibt Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
- reference Uzņēmuma, firmas u. tml., arī kādas personas izziņa, atsauksme par kādu cilvēku un viņa darbu ieteikuma veidā (kapitālistiskajās valstīs).
- agnosticisms Uzskats, ka objektīvās īstenības izziņa nav iespējama.
- empīrisms Uzskats, ka pieredze, jutekliskā uztvere ir vienīgais drošais izziņas līdzeklis.
- sazināt Uzzināt, arī noskaidrot. Arī savākt kādas ziņas (par ko).
- dzirdēt Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju).
- redzēt Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju).
- pētīt Vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko), parasti zinātnē.
- atbildība Vaina, vainas apziņa.
- spiegot Vākt, zagt valsts vai militāru noslēpumu saturošas ziņas ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai.
- palīgvaloda Valoda (parasti mākslīga), kas var veikt zināmas funkcijas (parasti starptautiskā) saziņas procesā.
- Starpnacionālās saziņas valoda Valoda, ko lieto saziņai starp dažādām nācijām, tautībām, etniskām grupām daudznacionālā valstī.
- izteikums Vārdu savienojums (parasti viens vai vairāki teikumi), kurā izteikta, piemēram, atziņa, secinājums, paskaidrojums.
- aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar noteiktiem jautājumiem, lai iegūtu vajadzīgās ziņas.
- teika Vēstītājas folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kuram piemīt izziņas raksturs. Attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs.
- virsbūve Vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
- aspekts Viedoklis (kādas parādības, atziņas u. tml. aplūkošanā). Skatījums.
- griezums Viedoklis (kādas parādības, atziņas u. tml. vērtējumā). Skatījums, aspekts.
- nihilisms Viedoklis, pēc kura pilnīgi tiek noliegtas visas vērtības, mērķi, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēga.
- tīfs Viena no akūtām infekcijas slimībām, kam raksturīgs ilgstošs drudzis, apziņas traucējumi.
- minstināties Vilcināties sākt, turpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām.
- priekšplātne Virpas mezgls, uz kura ir novietots suports, bet iekšpusē - piedziņas elements.
- uzskats Vispārināta atziņa (par ko) saistībā ar attieksmi (pret to).
- reibt Zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
- enciklopēdija Zinātnisks izdevums, kas sniedz ziņas par vienu vai vairākām nozarēm un kur materiāls izkārtots alfabētiski vai tematiski.
- inženierzinātnes Zinātņu nozare, kas apvieno fizikas, materiālu pretestības, celtniecības un ģeodēzijas atziņas tehnisko problēmu risināšanai.
ziņa citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV