Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zobēvele
zobēvele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
PiemēriRievotā zobēvele.
  • Rievotā zobēvele.
  • Parastais ēveles griešanas leņķis ir 45°, koka galeniskai ēvelēšanai - 35°, bet kasīšanai - 80° tāpat kā zobēvelei.
Avoti: 8. sējums