Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zobēvele
zobēvele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
PiemēriRievotā zobēvele.
Avoti: 8. sējums