Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zubrīties
zubrīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.
Mācīties, parasti, daudzreiz atkārtojot.
Piemēri«Tas [brālis] zubrījās kā negudrs un nesa mājās apaļus piecniekus.»
  • «Tas [brālis] zubrījās kā negudrs un nesa mājās apaļus piecniekus.»
  • Viņa pārsteigta paskatījās uz brāli. «Joprojām zubries? Tev vēl pa šiem sešiem gadiem nav apnicis?»
  • «Mēģini šausmīgi zubrīties, varbūt izdosies pārlēkt nokavēto gadu.»
Avoti: 8. sējums