Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zvīļums
zvīļums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → zvīļš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriUn nepietrūkst zvīļuma, Kad ezeram pāri tā [saule] staro un mirdz..
Avoti: 8. sējums