Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zvaniķis
zvaniķis -ķa, v.
Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
PiemēriViņš gan nespēja sacensties ar Flandrijas slavenajiem zvaniķiem,.. tomēr visu, ko atļāva lauku baznīciņas septiņi zvani, viņš pilnā mērā bija sasniedzis.
  • Viņš gan nespēja sacensties ar Flandrijas slavenajiem zvaniķiem,.. tomēr visu, ko atļāva lauku baznīciņas septiņi zvani, viņš pilnā mērā bija sasniedzis.
  • Zvaniķis.. ņem virvi rokā un rauj to no visa spēka, ļaudams ik pēc sitiena no zvana izlīt visām skaņām.
  • ..vecā zvaniķa gars no tuvējās kapsētas pusnakts stundās.. maldoties ap ezeru.
Avoti: 8. sējums