zvērināts
zvērināts -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → zvērināt.
2.lietv. nozīmē: zvērinātais, -ā, v.; zvērinātā, -ās, s.; jur. Vēlētas tiesas komisijas loceklis, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
Piemēri..pēc viņa [aktiera] cilvēciskajai būtībai tuvās demokrātiskā zvērinātā lomas «Divpadsmit saniknotajos vīros» vairs negadījās iespēja ar kino tēla starpniecību paust savu dzīves kredo.
3.jur. Tāds, kas ietilpst vēlētas tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
PiemēriPēc māsas bērēm Rainis saņem ziņu, ka apstiprināts par zvērināta advokāta palīgu Lietuvas pilsētiņā Panevēžā.
Stabili vārdu savienojumiZvērinātais advokāts.
4.Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, arī tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas ar ko u. tml. Arī pārliecināts2.
PiemēriZvērināts makšķernieks.
Stabili vārdu savienojumiZvērināts (arī nelabojams) vecpuisis.
Avoti: 8. sējums