zvēriskums
zvēriskums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → zvērisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → zvērisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņš [Voltērs] bija saprāta kareivis, kas ar gara aso zobenu karoja pret melīgumu, netaisnīgumu, māņticību, zvēriskumu cilvēkā.
Avoti: 8. sējums