zvērs
zvērs -a, v.
1.Savvaļas zīdītājdzīvnieks.
PiemēriKažokādu zvēri.
- Kažokādu zvēri.
- Plēsīgie zvēri.
- Zvēru pēdas mežā.
- Zvēru ādas.
- Medīt zvērus.
- Pirmā sastapšanās ar polāro vilku, pašu dižāko šīs sugas zvēru.., notika negaidīti.
- Viņi nostājās pie tīģeru dzelzs būra. Lunkanie, dzelteni spīdīgie, melnām svītrām klātie zvēri nemierīgi pastaigājās pa šauro cietumu..
- Meža zvēri līdz šim vēl nav iemanījušies attaisīt arī tāpat vien aizvērtas durvis.
- Te [pie ezera] apņem visu gaismas loks, Labs liekas cilvēks, zvērs un koks.
- sal. Mana pilsēta deg, tur mirst mani mīļie, Es esmu kā zvērs, kam nav alas.
- Čirka: Tad jau būsi bijis zvēru dārzā. - Piķurgs: Jā, tur tiešām biju nonācis, aiz pārskatīšanās.
Stabili vārdu savienojumiKā vajāts zvērs. Strādā kā zvērs (arī zirgs).
- Kā vajāts zvērs idioma — Saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
- Strādā kā zvērs (arī zirgs) sar. — Saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- Zvēru dārzs — Zooloģiskais dārzs. Zvērudārzs.
- Zvēru ķēniņš poēt. — Lauva.
2.Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
PiemēriTas tak ir īsts zvērs, kurš nepiedod nevienam ne mazākā pārkāpuma!
- Tas tak ir īsts zvērs, kurš nepiedod nevienam ne mazākā pārkāpuma!
- «..Rīgā atrodas kāds Mērnieks, ļoti inteliģents un izglītots cilvēks. Bet viņš, es jums teikšu, tīrais zvērs. Viņam nosist policistu tikai nieks.»
- «Juļus... neesi zvērs... Te tu mani nobendēsi... Laid!»
3.ģen.: zvēra, adj. nozīmē; sar. Ļoti liels. Arī ārkārtīgs. Zvērīgs (2).
PiemēriBet vispirms gan vajag iedzert pa tasei tējas, ārā būs zvēra aukstums...
- Bet vispirms gan vajag iedzert pa tasei tējas, ārā būs zvēra aukstums...
- Gandrīz visiem, izņemot galda saimnieci, ir zvēra apetīte.
- ..viņš nobeidza ar nopūtu, ka jaunībā - tad gan bijusi zvēra veselība, ko nu tagad vairs - vecums!
Stabili vārdu savienojumiZvēra darbs.
- Zvēra darbs — Ļoti grūts, liels darbs.
Avoti: 8. sējums