zvīņains
zvīņains -ais; s. -a, -ā
zvīņaini apst.
1.Tāds, kas klāts ar zvīņām (1) – parasti par zivīm, rāpuļiem, to ķermeņa daļām.
PiemēriZvīņaina zivs.
- Zvīņaina zivs.
- Nāras esot ļoti daiļas, tikai kāju vietā tām zvīņainas astes un spuras.
- ..rāpuļa [čūskas] zvīņainajās bruņās parādījās garas, asiņainas rētas.
1.1.Tāds, kas notraipīts, aplipis ar zvīņām.
PiemēriZvīņaini tīkli.
- Zvīņaini tīkli.
- «Tu, meit, skatos, neesi zvejas ļaužu,» svešiniecei pievērsusies, turpināja sieva zvīņainajos zābakos.
- Balti putni virpuļos virs melnām laivām, kur veči un vecenes zvīņainiem priekšautiem līkņās, smeļot ņirbošas zivis spaiņos.
2.Tāds, kas klāts ar zvīņām (2), arī tāds, ko veido zvīņas2 – par augu orgāniem, to daļām.
PiemēriZvīņains ziednesis.
- Zvīņains ziednesis.
- Ogu īve.. ir mūžzaļš koks vai krūms ar sarkanīgi brūnu, samērā gludu, vēlāk plākšņveidīgi zvīņainu mizu.
- Mežs kļuvis pilns sutīga siltuma, asi smaržo sveķu lāses, slinki slīdēdamas lejup gar zvīņainajiem egļu augumiem..
4.Tāds, kas klāts ar zvīņām (4), arī tāds, ko veido zvīņas4.
PiemēriZvīņaina seja.
- Zvīņaina seja.
- Celtniekiem, slēpotājiem, ātrslidotājiem, hokejistiem, visiem, kas [ziemā] dienu daudz uzturas ārā, sejas āda nereti kļūst raupja, zvīņaina..
- ..[zīdaiņiem] galvas matainajā daļā, dažreiz arī uzacu apvidū parādās taukaini zvīņaina kārta.
Avoti: 8. sējums