čabināties
čabināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Ilgstoši, intensīvi čabināt.
Piemēri..namatēvs.. uzkāpa kūtsaugšā un tur pa tumsu ilgi čabinājās, šķirodams sienu un salmus.
- ..namatēvs.. uzkāpa kūtsaugšā un tur pa tumsu ilgi čabinājās, šķirodams sienu un salmus.
- ..lietus čabinās pērnajās lapās.. Tas ir tā, it kā kāds ilgi un neatlaidīgi burzītu plānu, čaukstošu zīdpapīru.
- Bija patīkami ieelpot vasaras silto gaisu, ko atvēsināja spirgts vējš no jūras, viegli čabinādamies liepu alejas, kuplajā, zaļajā lapotnē.
1.1.Ilgstoši, intensīvi čabēt (par ko vieglu, sausu).
Piemēri..dzīvžoga lapiņas vējā čabinājās tā, it kā pa tām lēkātu mazu putneļu bariņš.
- ..dzīvžoga lapiņas vējā čabinājās tā, it kā pa tām lēkātu mazu putneļu bariņš.
- Nakti pavadīju pļavā.. Blakus klusi čabinājās rudzu lauks..
Avoti: 2. sējums