Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
čakstēt
čakstēt parasti 3. pers., čakst, pag. čakstēja; intrans.
1.Radīt īslaicīgu, paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriLapas čakst zem kājām.
  • Lapas čakst zem kājām.
  • Kūļus vezumā kraujot un uz stirpas metot, graudi čakstēdami bira salmos.
  • Aiz muguras mežā čakstēja..
2.pareti Čakstināt2.
PiemēriŽagata čakst.
  • Žagata čakst.
Avoti: 2. sējums