čalīgs
čalīgs -ais; s. -a, -ā
čalīgi apst., pareti
1.Tāds, kas čalo (par cilvēkiem).
PiemēriKrogs pamazām pildījās, patlaban otrā galā sasēda čalīgs bars.
1.1.Tāds, ko dara čalojot.
PiemēriViņi saradās mājās tūlīt pēc demonstrācijas.. Čalīgi ģērbās nost, stāstīja cits citam savus iespaidus tik aizrautīgi, itin kā ne visi būtu gājuši vienam un tam pašam laukumam pāri.
Avoti: 2. sējums