čīkstēt
čīkstēt čīkstu, čīksti, čīkst, pag. čīkstēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt stieptu, asu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriDurvis čīkst.
2.parasti 3. pers. Radīt asu, sēcošu troksni (parasti par plaušām). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriKrūtīs čīkst.
3.sar. Činkstēt2.
PiemēriApnicīgi čīkstēt.
3.1.trans.
PiemēriLita reiz pēc lielas lūgšanās pamēģināja - vienu piciņu, vairāk vecāmāte neļāva mīklas izšķiest, - un neiznāca nekas, mokies, cik gribi. «Bet kā tu proti?» viņa čīkstēja.
4.sar. Činkstēt1.
PiemēriPriekšējā istabā.. snauda aukle uz krēsla blakus šūpulim, kurā čīkstēja.. puika.
Avoti: 2. sējums