ēnains
ēnains -ais; s. -a, -ā
ēnaini apst.
1.Tāds, kur ir ēna.
PiemēriĒnains parks.
- Ēnains parks.
- Ēnains ceļš.
- Mēs ejam pa svelmaino stepi, kurā nav nevienas ēnainas vietiņas..
- pārn. Dzīve ir raiba, tajā ir sāpes un prieki, gaiši un ēnaini brīži..
2.Tāds, kas rada ēnu.
PiemēriKādreiz te bija ēnainu liepu gatve..
- Kādreiz te bija ēnainu liepu gatve..
Avoti: 2. sējums