ēnojums
ēnojums -a, v.
1.Rezultāts → ēnot1.
PiemēriNovakara ēnojums un ar kuplajiem jasmīniem aizsegtie logi pildīja telpu ar zaļganu krēslu.
- Novakara ēnojums un ar kuplajiem jasmīniem aizsegtie logi pildīja telpu ar zaļganu krēslu.
- ..šīs milzīgiem angāriem līdzīgās celtnes šķita iegrimušas pustumsā, un tikai nelielas spuldzītes pie durvīm mirdzēja kā sīkas zvaigznes, piešķirdamas masīvajiem velvējumiem drusku spocīgu ēnojumu.
2.Ēnas attēlojums tēlotājas mākslas darbā.
PiemēriLabi izdevies ēnojums.
- Labi izdevies ēnojums.
- Dažādi ir arī Žukova [mākslinieka] izteiksmes veidi - ..gan vieglām kontūrlīnijām ieskicētas figūras, gan smalkiem ēnojumiem niansēti tēlojumi.
Avoti: 2. sējums