ērcīgs
ērcīgs -ais; s. -a, -ā
ērcīgi apst.; sar.
1.Ķildīgs, arī ātri sakaitināms.
Piemēri..tad Līdumu māte kļuva ērcīga! Kas tā par meitu būšot, kas bez laulāšanas iešot pie puiša!
- ..tad Līdumu māte kļuva ērcīga! Kas tā par meitu būšot, kas bez laulāšanas iešot pie puiša!
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGusts jau bija sagatavojies ērcīgi aizstāvēt Sarkaļu mammu.
- Gusts jau bija sagatavojies ērcīgi aizstāvēt Sarkaļu mammu.
- «Hei!» viņš ērcīgi uzsauca šoferim.. «Jūs te jauki snaužat, bet apkārt saimnieko bandīti!»
Avoti: 2. sējums