ķilda
ķilda -as, s.
1.Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā. Strīds.
PiemēriSīka ķilda.
- Sīka ķilda.
- Asa ķilda.
- Sīva ķilda.
- Ģimenes ķilda.
- Uzsākt ķildu.
- Bet, tiklīdz viņa sāk aizrādīt un kritizēt vai nu manu ārieni, vai izteicienus - tad man sanāk dusmas, un viss beidzas ar ķildu.
- Laulātu draugu satiksme tā bija sašķobījusies, ka bez naida un strīdus vairs nepagāja.. Sarunas parasti sākās ar pārmetumiem, pārgāja izsmieklā un nobeidzās ar.. ķildu..
Stabili vārdu savienojumiCelt ķildu.
- Celt ķildu — Sākt ķildu.
1.1.parasti dsk. Nesaskaņas.
PiemēriLivonijas atsevišķo valstu starpā risinājās pastāvīgas ķildas, reizēm pat bruņotas sadursmes.
- Livonijas atsevišķo valstu starpā risinājās pastāvīgas ķildas, reizēm pat bruņotas sadursmes.
Avoti: 4. sējums