ļodzīgs
ļodzīgs -ais; s. -a, -ā
ļodzīgi apst.
1.Tāds, kas ļogās (1).
PiemēriĻodzīgi vārti.
- Ļodzīgi vārti.
- Tikai cilvēks, kas it kā veidots no gaisa un skeleta, varēja droši rīkoties, stāvot uz ļodzīgām kāpnēm augstu pāri manēžai.
- Auto tuksneša tālē Ļodzīga kariete kļūst..
- pārn. ..saticība Gravelsiņu ģimenē, acīm redzot, ir visai ļodzīga.
2.Tāds, kas ļogās (2).
PiemēriBet ar katru nākošo [nesamo] maisu kājas brīnumainā kārtā kļūst trīceklīgākas, ļodzīgākas un visbeidzot sāk iet pavisam ne tur, kur vajag.
- Bet ar katru nākošo [nesamo] maisu kājas brīnumainā kārtā kļūst trīceklīgākas, ļodzīgākas un visbeidzot sāk iet pavisam ne tur, kur vajag.
2.1.Tāds, kam ir raksturīga ķermeņa, tā daļu vairākkārtēja svēršanās uz vienu un otru pusi (par kustībām, stāvokli).
Piemēri..soļus viņš liek lēni un uzmanīgi, un, kad skatās pa gabalu, viņa gaita liekas tāda ļodzīga.
- ..soļus viņš liek lēni un uzmanīgi, un, kad skatās pa gabalu, viņa gaita liekas tāda ļodzīga.
- ..viņa izstiepa abas rokas un ļodzīgiem soļiem atkāpās no durvīm.
- Viņš iemērc spalvu tintē un velk neveikli, ļodzīgi..
Avoti: 5. sējums