Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ņammāt
ņammāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.; sar.
Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
Piemēri«Būs tāda biezputra, kādu ņammāt nedeva pat mamma, kad jūs vēl autiņos tīstīja.»
Avoti: 6-1. sējums