Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ņerga
ņerga ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; sar.
1.Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu. Cilvēks, kam nav ēstgribas.
PiemēriLita, teiksim, labs bērns,.. bet ēšanā pilnīga ņerga..
2.Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
PiemēriKolīdz sākās Ozoliņai nodarbība,.. Annīte klāt, rausta pie drēbēm un raud. «Ir ar ņerga no bērna,» Ksenija nevarēja savaldīties.
Avoti: 6-1. sējums