ņiprums
ņiprums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → ņiprs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAcis viņai sarkanas, bet augumā un visās kustībās savāds atbrīvots vieglums, tāds kā jaunāks ņiprums pēc ilgi nestas un nu tikai nomestas nastas.
Avoti: 6-1. sējums