šalkoņa
šalkoņa -as, s.; parasti vsk.
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → šalkt1. Šalkas (1).
PiemēriMeža šalkoņa.
- Meža šalkoņa.
- Priežu šalkoņa.
- Upes šalkoņa.
- Mežs klusi šņāca, piebalsodams jūras vienmuļajai šalkoņai..
- Viņš pazina kokus pēc vēja šalkoņas zaros..
- ..viņa vārdus pārtrauca jauna, stipra lietus šalkoņa.
- pārn. Aktrise noliec galvu un īsu bridi it kā uzsūc sevī dzīvinošo skatītāju jūras šalkoņu.
- pārn. Te cilvēki aug ar nemiera šalkoņu sirdī.
2.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → šalkt2. Šalkas (2).
PiemēriKlasē divdesmit astoņi skolēni, un te aizvien ir tik klusa šalkoņa, kā vējainā laikā klajos laukos dūc telefona vadi.
- Klasē divdesmit astoņi skolēni, un te aizvien ir tik klusa šalkoņa, kā vējainā laikā klajos laukos dūc telefona vadi.
- Pamazām šalkoņa zālē norima tsn iestājās svinīgs noskaņojums.
- Aplausu šalkoņa pāriet marseljēzas skaņās un - veras priekškars.
- Jau pa gabalu dzirdēja lielās ielas nerimstošo šalkoņu.
Avoti: 7-2. sējums