Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šerifs
šerifs -a, v.
1.Persona, kam ir pārvaldes goda amats grāfistē (Anglijā, Īrijā).
Piemēri..pārbiedēts Kamberlendas pilsētas iedzīvotājs šerifam ziņoja, ka kādā no pilsētas ielām viņš sastapis haizivi..
2.Vēlēta amatpersona, kas veic dažas policista un tiesneša funkcijas pilsētā, apgabalā, distriktā (Amerikas Savienotajās Valstīs).
Avoti: 7-2. sējums