Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šerīfs
šerīfs -a, v.
1.Islama zemēs — Muhameda pēcteča tituls. Persona, kam ir šāds tituls.
2.Valdnieka tituls (Marokā). Persona, kam ir šāds tituls.
Avoti: 7-2. sējums