štamps
štamps -a, v.; niev.
Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem. Arī šablons2.
PiemēriDarbības risinājumā ar daudzām izdomas bagātām mizanscēnām režisors centies tikt ārā no tradicionālisma un stampu valgiem.
- Darbības risinājumā ar daudzām izdomas bagātām mizanscēnām režisors centies tikt ārā no tradicionālisma un stampu valgiem.
- Šis [O, Vācieša] posms mūsu pēckara literatūras attīstībā pieteica karu sastingumam un rutīnai, jebkādām dogmām cilvēka domāšanā, štampiem un klišejām dzejas tēlainībā.
- Stampu pamatā nav pilnīga nevērība pret literāro valodu, bet nepareizs priekšstats par to, kādai jābūt koptai valodai.
- «Parasti mēdz sacīt, ka tie, kas smīdina citus, paši ir nopietni, pat drūmi. Ko jūs varētu teikt par sevi?» - «Es nepavisam neatbilstu šim stampām. Esmu smējīgs cilvēks. Man patīk pasmieties par sevi un citiem.»
Avoti: 7-2. sējums