švirkstēt
švirkstēt parasti 3. pers., švirkst, pag. švirkstēja; intrans.
1.Radīt griezīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko tādu, kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriTauki švirkst uz pannas.
- Tauki švirkst uz pannas.
- ..krāsns vienmēr bija elpojusi siltumu, tīkamu un maigu, tāsis švirkstēdamas griezušās liesmā.
- Švirkstēja liesmas,.. cietās vilka kūlas vietā atsmaržoja zaļa zāle.
- Uz malā paraustām oglēm švirkstēdamas cepās divas prāvas siļķes.
1.1.Par priekšmetiem, kas berzās gar ko, tiek berzti, arī plēsti, drupināti.
PiemēriLāpsta švirkst grantī. Zem riepām švirkst asfalts. Tecīla švirkst, un izkapts dzied... Es griežu, un Mārtiņš trin izkaptis..
- Lāpsta švirkst grantī. Zem riepām švirkst asfalts. Tecīla švirkst, un izkapts dzied... Es griežu, un Mārtiņš trin izkaptis..
- ..sakaltušās pastalas uz kūla švirkstēja..
- ..[automobiļa] riepas pagriezienos švirkstēja un kauca.
- ..nezvērs [suns] ar smailajiem zobiem iecirtās plandošās kleitas apakšmalā... Raibā drāna švirkstēdama plīsa.
1.2.Par strauji lidojošiem dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
PiemēriBezdelīgas gaisā švirkst.
- Bezdelīgas gaisā švirkst.
- Upmalā karstajos pusdienas saules staros švirkstēdamas sijājās spāres..
- Abas spāres, spārniem skaļi švirkstot, iedrāzās odu barā..
Avoti: 7-2. sējums