švīka
švīka -as, s.
1.Svītra, parasti samērā plata, nenoteikta.
PiemēriNepaspēju pat ievaidēties, kad papīru jau grezno tik trekna tintes švīka - kā Daugava uz kartes.
- Nepaspēju pat ievaidēties, kad papīru jau grezno tik trekna tintes švīka - kā Daugava uz kartes.
- Brālis Donats pazagšus lūkoja ieskatīties Milānas meistara papīros - tur bija tā kā mākoņa atēna sazīlējama, citā - švīkas, kam laikam vajadzēja nozīmēt ezera ūdeņus..
- Kāds cits norādītajā vietā [uz sienas] tūdaļ ar zilu krītu uzšņāpa treknu švīku.
- ..pa pirkstu galiem netecēja asinis, bet rētas bija skaidri redzamas, gaišas švīkas robainām malām..
1.1.Grumba, rieva (ādā).
PiemēriŠvīkas pa muti.
- Švīkas pa muti.
- Ap kaklu izskata dēļ viņš bija švītīgi apsējis sarkanu lakatiņu, bet virslūpu izgreznojis ar tik tievu ūsas švīku, kas atgādināja melnu spolīšu diegu.
1.2.Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
PiemēriKartītes attēls rādīja rūpnīcu ar trim milzīgiem skursteņiem, kas sarkanā saulrietā vilka melnas dūmu švīkas pāri visai ainavai.
- Kartītes attēls rādīja rūpnīcu ar trim milzīgiem skursteņiem, kas sarkanā saulrietā vilka melnas dūmu švīkas pāri visai ainavai.
- ..putekļainais ceļš norasojis balts. Divas pamatīgas švīkas putekļos atstājuši piena mašīnas riteņi.
- Rītdienai vajadzēja būt mierīgai - to liecināja augstie vaboļu skrējieni un gaišā gaismas švīka, kas kāpa pār tālo mežu galotnēm.
- ..kaut arī līka [priede] kā brieža rags, visbargākā zibens švīka to neapraks!
Avoti: 7-2. sējums