švīka
švīka -as, s.
1.Svītra, parasti samērā plata, nenoteikta.
PiemēriNepaspēju pat ievaidēties, kad papīru jau grezno tik trekna tintes švīka - kā Daugava uz kartes.
1.1.Grumba, rieva (ādā).
PiemēriŠvīkas pa muti.
1.2.Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
PiemēriKartītes attēls rādīja rūpnīcu ar trim milzīgiem skursteņiem, kas sarkanā saulrietā vilka melnas dūmu švīkas pāri visai ainavai.
Avoti: 7-2. sējums