Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
švīkājums
švīkājums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → švīkāt1.
Piemēri..griesti sarkanīgā krāsā, tā siena, kur logs, tumša un tāpēc šķiet it kā aizvirzāmies tālumā, bet abas pārējās sienas neparastā sūnu zaļdzeltenīgā nokrāsā, ar viļņveidīgiem švīkājumiem.
  • ..griesti sarkanīgā krāsā, tā siena, kur logs, tumša un tāpēc šķiet it kā aizvirzāmies tālumā, bet abas pārējās sienas neparastā sūnu zaļdzeltenīgā nokrāsā, ar viļņveidīgiem švīkājumiem.
  • Trauku virsmas švīkājums neregulārs, vidēji dziļām un platām švīkām, tomēr ir lauskas, kur švīkājums ļoti sekls..
  • ..uz gaišajām solu virsmām nevienas skrambas, neviena švīkājuma.
  • Zem [vitrīnas] stikla guļ atvērts Hosē Martī sējums. Enerģiski švīkājumi ar zīmuli, lapu baltās apmalas sīki pierakstītas. Šī grāmata bijusi kopā ar Fidelu visos viņa cīņas ceļos.
Avoti: 7-2. sējums