šā
šā apst.
1.Savienojumā «šā (un) tā»: ne tā, kā ir vajadzīgs, vēlams. Arī pavirši. Kaut kā.
PiemēriNoārdītie baļķi sasviesti šā tā visapkārt ap pamatu.
1.1.Savienojumā "šā (un) tā": tā, kā ir iespējams, tā, kā var. Kaut kā.
Piemēri..veseli piena plūdi! Miestiņā uz mūsu kannām neviens i skatīties vairs lāgā negrib. Ar lielām mokām mēs, daži saimnieki, šā tā ķepurojamies.
1.2.Savienojumos «šā (un) tā», «gan šā, gan tā»: dažādi. Visādi.
PiemēriĻaudis par Lejassmeltēnu Lauru runāja šā tā, bet Kalvicu Andrām bij pašam savs ieskats.
2.Savienojumā «šā vai tā», retāk «tā vai šā». Vienalga, kā.
Piemēri«Es jau viņa netiesāju. Bet, kas viņš ir, tas viņš paliek, runā šā vai tā vai nerunā nemaz!»
3.Savienojumā «šā vai tā». Tik un tā.
PiemēriSacensību tiesnešu sarakstos parasti varēja lasīt vadošo sportistu vārdus. Ja paši nestartēja, tad tiesāja, bet klāt bija šā vai tā.
Stabili vārdu savienojumiNe šā, ne tā.
Avoti: 7-2. sējums