šņukurs
šņukurs -a, v.
1.Izstiepts, strups purns (dažiem zīdītajiem, parasti cūkām).
PiemēriCūkas, aiz aukstuma kūkumus uzmetušas, nemierīgi klīda pa aplokiem un, ar šņukuriem taustīdamas sasalušos dubļus, kaut ko meklēja.
- Cūkas, aiz aukstuma kūkumus uzmetušas, nemierīgi klīda pa aplokiem un, ar šņukuriem taustīdamas sasalušos dubļus, kaut ko meklēja.
- Mežacūku bari guļ ciedru silos, šņukuriem ierakušies čiekuros.
- pārn. Uz otra [galda].. pusapgrauzti baltmaizes šņukuri..
1.1.Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
PiemēriŽāvēts šņukurs.
- Žāvēts šņukurs.
- Ziemsvētkos bija piparkūkas un cūkas šņukurs.
- Mājās saradās zirni, cūkas šņukurs, putraimu desas, kviešu milti karašu cepšanai, iesals un apiņi alus darīšanai.
- Mīksto šņukuru un ausis no zupas izņem, galdā pasniedz atsevišķā traukā.
2.sar. Seja, arī deguns.
Avoti: 7-2. sējums