Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ūbele
ūbele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Neliels baložveidīgo kārtas putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas.
PiemēriParastā ūbele.
  • Parastā ūbele.
  • Pareti, pie tam vairāk [Latvijas] republikas dienvidos, sastop ūbeli.., mūsu baložu mazāko radinieci, kam šeit ir izplatības ziemeļu robeža.
  • Skaļi brēca irbes.., ūboja ūbeles..
  • ..Un ūbele, klau, silā dūc uz zara..
Avoti: 8. sējums