Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ūbot
ūbot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Radīt raksturīgas zemas balss skaņas (par baložveidīgajiem).
PiemēriStabulnieks ieklausījās:.. tālumā ūboja meža balodis.
  • Stabulnieks ieklausījās:.. tālumā ūboja meža balodis.
  • Skaļi brēca irbes.., ūboja ūbeles..
  • pārn. Lūk, tur pie drēbju skapja Nora ūbo kā balodis..
Avoti: 8. sējums