ūjināt
ūjināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.Vairākkārt skaļi izrunāt "ū"skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sauktu kādu.
PiemēriViņš sāka ūjināt un sasauca jauno brāli..
1.1.trans. Šādā veidā censties sasaukt (kādu).
PiemēriCūkkope Amālija sauc un ūjina savu piecgadīgo meitiņu Sandru..
2.parasti 3. pers. Radīt raksturīgas pazemas, parasti stieptas, balss skaņas (parasti par putniem).
PiemēriZvirbuļi čivina kā sen netikušies, baloži ūjina un riņķo virs jumtiem kā noreibuši.
Avoti: 8. sējums