Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ūnikums
ūnikums -a, v.
Tas (piemēram, priekšmets, parādība, dzīva būtne), kas ir vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm).
PiemēriVēl nesen spožā ekvatoriālā gredzena dēļ Saturnu uzskatīja par ūnikumu.
Avoti: 8. sējums