Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
žagata
žagata -as, s.
1.Vidēji liels vārnu dzimtas putns ar melnbaltu apspalvojumu un pagarinātu asti.
PiemēriŽagata.. savu ligzdu apaļa groza veidā savij no žagariņiem biezos krūmājos..
2.sar. Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
PiemēriKarina: Varat arī laikrakstus palasīt, lūdzu... Arī par profesora kungu tur vesela sleja, bilde ar' ir klāt. Un labs uzņēmums, es uzšķiršu, lūdzu... - Kristofers: Saki tai žagatai, lai viņa paliek reiz klusu!
Avoti: 8. sējums