žagoties
žagoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Būt tādam, kam izraisās žagas. Radīt žagām raksturīgas skaņas.
PiemēriĒstgriba bija milzīga, un viņi apēda visu. Vilis jau sāka žagoties.
- Ēstgriba bija milzīga, un viņi apēda visu. Vilis jau sāka žagoties.
- Pa visiem izmakšķerējam Teodoru ārā [no upes]. Viņš ir viscaur slapjš, trīc un žagojas.
- Žagoties var pilnīgi vesels cilvēks, piemēram, pēc alkohola lietošanas..
- ..viņa [kaķene] ilgi ostīja un ostīja [saindēto gaļu], kamēr gariem zobiem beidzot ķērās klāt. Apēda pusi. Sāka žagoties un atlikumu vairs neaiztika.
Avoti: 8. sējums