Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
žirants
žirants -a, v.
žirante -es, dsk. ģen. -šu, s.; jur.
Persona, kas žirē vekseli.
PiemēriTe apdarīja vēl dažādas veikala un līdzīgas darīšanas, piemēram, sameklēja vekseļu žirantus..
Avoti: 8. sējums