žirgts
žirgts -ais; s. -a, -ā
žirgti apst.
1.Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai. Arī aktīvs, darbīgs. Možs, mundrs.
Piemēri..māte vēl vienmēr ir itin žirgta. Kaut arī viņai drīz būs jau astoņdesmit otrais gads, viņa vēl vienmēr šuj un ada, un vēl vienmēr lasa grāmatas, laikrakstus..
1.1.Tāds, kurā izpaužas gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums.
PiemēriBrigadierim Eglītim žirgtas acis: tās redz ja nu ne visu, taču labi daudz.
1.2.Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, rosīgums (par darbību, norisi).
PiemēriKaut gan pēc izskata tik vecs, viņš vēl žirgti cilāja lielās dzelzs dakšas..
1.3.Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..mazie, žirgtie cālēni [pīlēni] pēkstēdami veikli skraida viņai [vistai] pakaļ..
1.4.pareti Dzīvīgs (par augiem).
Piemēri..starp sūnām spraucās ārā žirgta pavasara zāle.
1.5.Tāds, kas izraisa aktivitāti, rosīgumu (piemēram, par parādībām dabā, skaņām, krāsām).
PiemēriŽirgts vējelis plīkšināja ielām pārstieptās audekla strēles..
Avoti: 8. sējums