Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
žirēt
žirēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; jur.
Rakstīt, parasti uz vekseļa, žiro.
Piemēri«Dziļupietis savas sievas mīļākiem žirē vekseļus un diskontē savā bankā, zinādams, ka pašam tie būs jāizpērk.»
Avoti: 8. sējums