žokene
žokene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.
Žokejcepure.
PiemēriViņam.. galvā nenosakāmas krāsas, iespējams, vel pirmskara laiku žokene ar spīdīgu, ielauztu nagu.
- Viņam.. galvā nenosakāmas krāsas, iespējams, vel pirmskara laiku žokene ar spīdīgu, ielauztu nagu.
- Vainīgs [meitenes aiziešanā] bija tikai viņš pats, viņa nožēlojamās, ceļgalos izspīlētās kokvilnas bikses, no veca armijas šineļa pāršūtais mētelis un izbalējusī žokene...
- Atkārušās ausis, uz kurām turējās pelēka žokene, arī likās piestiprinātas vēlāk, lielākas, nekā sākumā paredzēts..
Avoti: 8. sējums