Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
žonglēt
žonglēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; inlrans.
1.Veikli manipulēt ar priekšmetiem vai demonstrēt līdzsvaru uz virves (cirka mākslā).
PiemēriDažs [cirkā] lieliski vingroja līdztekas un riņķos,.. dažs žonglēja ar bumbām un vālītēm.
1.1.Veikli rīkoties, darboties, saglabājot līdzsvaru.
PiemēriReizēm viņi [zēni] spēlēja karu, citreiz kalnos kāpšanu un jūras braucienus, žonglēdami virs [ēkas] ielūzušajām sijām kā mastiem.
Avoti: 8. sējums