žvindzēt
žvindzēt parasti 3. pers., žvindz, pag. žvindzēja; intrans.
Radīt paskarbu, sīcošu troksni (par priekšmetiem ātrā kustībā). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriNikni viņš, sviedriem plūstot, cirta bērza celmā, tā ka baltās skaidas žvindzēdamas vien skrēja pašam gar galvu.
Avoti: 8. sējums