žļurkstēt
žļurkstēt parasti 3. pers., žļurkst, pag. žļurkstēja; intrans.
1.Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriSpilva [pļava] bij slapja, kad nometās ceļos, kūdra iegrima žļurkstēdama..
1.1.Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
PiemēriRumba:.. lai arī apavi bija cauri, tā ka žļurkstēja vien pa slapjdraņķi, es neatturami dzinos uz operu..
Avoti: 8. sējums